Liepāja

Liepāja ir viena no lielākajām Latvijas ostas pilsētām, tā atrodas valsts dienvidrietumos, Baltijas jūras krastā un pieder pie Kurzemes vēsturiskajiem objektiem. Liepāja, iedzīvotāju skaitā ziņā, ir trešā lielākā valsts Latvijā – te dzīvo aptuveni 81763 iedzīvotāji, bet 1919. gadā Liepāja bija Latvijas galvaspilsēta. Pilsēta teritorija ir 60 kvadrātkilometri.

Liepāja ir muzikālo festivālu pilsēta, kā arī rekordu pilsēta, te atrodas vislielākās, nepārbūvētās mehāniskās ērģeles, vislielākais, no koka būvētais altāris Latvijā, visvecākais profesionālais teātris Latvijā un tieši šeit ir vissmalkākās un visbaltākās smiltis visā Baltijas jūras piekrastē. Bet pilsēta ir interesanta ne tikai ar jūru un skaisto pludmali, te ir ļoti daudz, ievērības cienīgu apskates vietu.

Rīgu un Liepāju savieno šoseja A9 , bet pa šoseju A11 , braucot garām dabas parkiem Bernati un Pape , var nokļūt Lietuvā. No pilsētas Grobiņa, kura atrodas Liepājai kaimiņos, atzarojas reģionālie ceļi P111 uz Ventspili, P112 uz Aizputi un P106 uz Priekuli.

Liepājas sabiedriskais transports sastāv no 20 autobusu maršrutiem un viena tramvaja maršruta. No Liepājas autoostas kursē autobusi uz Rīgu, Ventspili, Jelgavu, Kuldīgu, Talsiem un citām Latvijas pilsētām. Autobusu satiksmi nodrošina Liepājas autobusu parks. Blakus pilsētai atrodas Liepājas starptautiskā lidosta, bet mūsdienās no tā netiek veikti regulāri reģionālie reisi.

Liepājā un tās apkaimē, labprātīgi var kļūt par ieslodzīto cietumā, sākt nodarboties ar vindsērfingu, noklausīties leģendu par latviešu Ikaru, doties jūrā kopā ar zvejniekiem un sazvejot zivis. Liepājā dzīvojošie pārvērš par viesnīcām vecas mājas, laiž ūdenī kuģus un šuj elegantu sieviešu apakšveļu. Liepāju, bieži vien sauc par Latvijas muzikālo galvaspilsētu un pilsētu, kurā piedzimst vējš. Liepāja ir viena no pirmajam pilsētām Latvijā, kurā parādījās elektriskais tramvajs. Pilsētā joprojām turpina skanēt pasaulē lielākās mehāniskās ērģeles un pilsētā glabājas pasaulē pašas garākās krelles no dzintara.

Liepājā ir unikāls tūristu – kājāmgājēju maršruts pa pilsētu. Tas ved garām visām pilsētas ievērojamākajām vietām. Tūristiem orientēties palīdz notis, kuras ir uzzīmētas uz pilsētas trotuāra. Kopējais maršruta garums, no vienas nots līdz nākamajai notij un tā tālāk, līdz maršruta beigām, ir gandrīz 10.km. Šādu ekskursiju var veikt patstāvīgi un bez maksas.

Pašā Liepājas sirdī atrodas Rožu lauks. Kopš 18. gadsimta šeit atradās Jaunais tirgus, bet 1910. gadā, pilsētas vadība nolēma šajā vietā radīt dārzu zem klajas debess un audzēt tajā rozes. Laukumā tika iestādīts aptuveni 500 rožu krūmu. Pēc rekonstrukcijas, 2000. gadā pa dārza malām tika novietotas sadraudzības pilsētu emblēmas.

Svētās Trīsvienības katedrāles ērģeles ir vienas no pasaulē lielākajām mehāniskajām ērģelēm. Instruments, oficiāli tika nodots baznīcai jau 18. gadsimtā, bet 19. gadsimtā tika vairākas reizes pārbūvēts. Ērģelēm ir 131 reģistrs, četri manuāli un 7000 cauruļu, kuras ir jātīra vairākas reizes nedēļā! Sv. Trīsvienības katedrālē bieži notiek ērģeļu mūzikas koncerti un katru gadu septembrī – festivāls. Jāatzīmē, ka katedrāles interjers ir rotāts ar savdabīgiem gleznojumiem. Ja ir vēlēšanās, tad var uzkāpt arī katedrāles skatu tornī.

Piejūras parkā, kura platība ir vairāk par 50 hektāriem, aug vairāk nekā 140 dažādu koku un krūmu šķirņu. 20. gadsimta sākumā, ciemiņu ērtībām, tika uzbūvēta peldētava, sanatorija, greznas vasarnīcas, ierīkots tenisa laukums, uzbūvēta strūklaka. Mūsdienās, piejūras parks, ir lieliska vieta pastaigām. Parka teritorijā ir iekārtots bērnu laukums, skeitparks, stadions, tenisa laukums, vasaras dārzs, mini – golfs.

Liepājā atrodas pasaulē visgarākās dzintara krelles. Šī milzu rota ir 123 metrus gara un sver 19,5 kilogramus, kas ir viens no vislielākajiem rotu izmēriem Baltijā un visā Eiropā. Krelles ir darinātas no dzintara gabaliņiem, kurus ir saziedojuši pilsētas iedzīvotāji. Šī dīvainā rota atrodas Amatnieku namā Kungu ielā, tur var ne tikai apskatīties, bet arī iegādāties tautas amatnieku darinātus suvenīrus un pavērot, kā viņi strādā.

Raksts atjaunots ar ZC atbalstu – swrafi sesxebi saqartveloshi