liepaja

Liepāja

Liepāja ir viena no lielākajām Latvijas ostas pilsētām, tā atrodas valsts dienvidrietumos, Baltijas jūras krastā un pieder pie Kurzemes vēsturiskajiem objektiem. Liepāja, iedzīvotāju skaitā ziņā, ir trešā lielākā valsts Latvijā – te dzīvo aptuveni 81763 iedzīvotāji, bet 1919. gadā Liepāja bija Latvijas galvaspilsēta. Pilsēta teritorija ir 60 kvadrātkilometri.

Liepāja ir muzikālo festivālu pilsēta, kā arī rekordu pilsēta, te atrodas vislielākās, nepārbūvētās mehāniskās ērģeles, vislielākais, no koka būvētais altāris Latvijā, visvecākais profesionālais teātris Latvijā un tieši šeit ir vissmalkākās un visbaltākās smiltis visā Baltijas jūras piekrastē. Bet pilsēta ir interesanta ne tikai ar jūru un skaisto pludmali, te ir ļoti daudz, ievērības cienīgu apskates vietu.

Rīgu un Liepāju savieno šoseja A9 , bet pa šoseju A11 , braucot garām dabas parkiem Bernati un Pape , var nokļūt Lietuvā. No pilsētas Grobiņa, kura atrodas Liepājai kaimiņos, atzarojas reģionālie ceļi P111 uz Ventspili, P112 uz Aizputi un P106 uz Priekuli.

Liepājas sabiedriskais transports sastāv no 20 autobusu maršrutiem un viena tramvaja maršruta. No Liepājas autoostas kursē autobusi uz Rīgu, Ventspili, Jelgavu, Kuldīgu, Talsiem un citām Latvijas pilsētām. Autobusu satiksmi nodrošina Liepājas autobusu parks. Blakus pilsētai atrodas Liepājas starptautiskā lidosta, bet mūsdienās no tā netiek veikti regulāri reģionālie reisi.

Liepājā un tās apkaimē, labprātīgi var kļūt par ieslodzīto cietumā, sākt nodarboties ar vindsērfingu, noklausīties leģendu par latviešu Ikaru, doties jūrā kopā ar zvejniekiem un sazvejot zivis. Liepājā dzīvojošie pārvērš par viesnīcām vecas mājas, laiž ūdenī kuģus un šuj elegantu sieviešu apakšveļu. Liepāju, bieži vien sauc par Latvijas muzikālo galvaspilsētu un pilsētu, kurā piedzimst vējš. Liepāja ir viena no pirmajam pilsētām Latvijā, kurā parādījās elektriskais tramvajs. Pilsētā joprojām turpina skanēt pasaulē lielākās mehāniskās ērģeles un pilsētā glabājas pasaulē pašas garākās krelles no dzintara.

Liepājā ir unikāls tūristu – kājāmgājēju maršruts pa pilsētu. Tas ved garām visām pilsētas ievērojamākajām vietām. Tūristiem orientēties palīdz notis, kuras ir uzzīmētas uz pilsētas trotuāra. Kopējais maršruta garums, no vienas nots līdz nākamajai notij un tā tālāk, līdz maršruta beigām, ir gandrīz 10.km. Šādu ekskursiju var veikt patstāvīgi un bez maksas.

Pašā Liepājas sirdī atrodas Rožu lauks. Kopš 18. gadsimta šeit atradās Jaunais tirgus, bet 1910. gadā, pilsētas vadība nolēma šajā vietā radīt dārzu zem klajas debess un audzēt tajā rozes. Laukumā tika iestādīts aptuveni 500 rožu krūmu. Pēc rekonstrukcijas, 2000. gadā pa dārza malām tika novietotas sadraudzības pilsētu emblēmas.

Svētās Trīsvienības katedrāles ērģeles ir vienas no pasaulē lielākajām mehāniskajām ērģelēm. Instruments, oficiāli tika nodots baznīcai jau 18. gadsimtā, bet 19. gadsimtā tika vairākas reizes pārbūvēts. Ērģelēm ir 131 reģistrs, četri manuāli un 7000 cauruļu, kuras ir jātīra vairākas reizes nedēļā! Sv. Trīsvienības katedrālē bieži notiek ērģeļu mūzikas koncerti un katru gadu septembrī – festivāls. Jāatzīmē, ka katedrāles interjers ir rotāts ar savdabīgiem gleznojumiem. Ja ir vēlēšanās, tad var uzkāpt arī katedrāles skatu tornī.

Piejūras parkā, kura platība ir vairāk par 50 hektāriem, aug vairāk nekā 140 dažādu koku un krūmu šķirņu. 20. gadsimta sākumā, ciemiņu ērtībām, tika uzbūvēta peldētava, sanatorija, greznas vasarnīcas, ierīkots tenisa laukums, uzbūvēta strūklaka. Mūsdienās, piejūras parks, ir lieliska vieta pastaigām. Parka teritorijā ir iekārtots bērnu laukums, skeitparks, stadions, tenisa laukums, vasaras dārzs, mini – golfs.

Liepājā atrodas pasaulē visgarākās dzintara krelles. Šī milzu rota ir 123 metrus gara un sver 19,5 kilogramus, kas ir viens no vislielākajiem rotu izmēriem Baltijā un visā Eiropā. Krelles ir darinātas no dzintara gabaliņiem, kurus ir saziedojuši pilsētas iedzīvotāji. Šī dīvainā rota atrodas Amatnieku namā Kungu ielā, tur var ne tikai apskatīties, bet arī iegādāties tautas amatnieku darinātus suvenīrus un pavērot, kā viņi strādā.

Raksts atjaunots ar ZC atbalstu – swrafi sesxebi saqartveloshi

venstpils

Ventspils

Ventspils ir ostas pilsēta, kura atrodas gandrīz 200 kilometru attālumā no Rīgas. Tā atrodas valsts ziemeļrietumu daļā, Kurzemes vēsturiskajā reģionā un Baltijas jūras krastā. Pilsētas teritorija ir aptuveni 55 kvadrātkilometri. 40% no šī teritorijas aizņem meži, parki un ūdenstilpnes. Iedzīvotāju skaita ziņā, Ventspils ir sestā, Latvijā lielākā pilsēta, 2013. gadā šeit dzīvoja aptuveni 40991 iedzīvotāju.

Venstpili ar Rīgu saista šoseja A10, kura iet cauri Talsiem un Tukumam. Ventspils sabiedriskais transports ir aptuveni 20 autobusu maršruti, kuri savieno visus pilsētas rajonus ar pilsētas centru. No autoostas kursē starppilsētu autobusi uz Rīgu, Jelgavu, Liepāju, Kuldīgu un citām reģionālajām pilsētām. Autobusu kustību nodrošina uzņēmums “Ventspils reiss”. Ventspilī ir arī lidosta, bet no tās netiek veikti regulāri reģionālie lidojumi.

Jūra pilsēta, sava augstskola, mūsdienīgi muzeji, koncertzāles, visiem pieejams datoru centrs, pašiem sava “gaismas pils”, slavenais “Užavas alus”, kā arī vienīgais Rakstnieku nams – tas viss ir Ventspilī. Ventspilī nekas nav jāslēpj aiz augstiem betona žogiem, ostas kanāls un kravas termināli atrodas paša pilsētas centrā. Vasarā, tūristus pa kanālu izvadā mazs ekskursiju kuģītis “Hercogs Jēkabs”.

Ventspils ir slavena ar savām govju skulptūrām, kuras tik ļoti patīk tūristiem. Govis Ventspilī ir kļuvušas par pilsētas simbolu un firmas zīmi. Pēc tam, kad 2002. gadā šeit notika slavenā Govju parāde, astoņas, apgleznotas brūnaļas palika pilsēta un vēl līdz šodienai rotā pilsētu ar savu klātbūtni. Vēl mazliet vēlāk, tam pievienojās govs –giganti, bet vēl vēlāk – jūras govju bars.

Viena no ievērojamākajām vietām ir Livonijas ordeņa pils, kura atrodas Ventas krastos jau vairāk par 800 gadiem. Tas ir visvecākais viduslaiku cietums Latvijā, kurš ir saglabājies līdz mūsdienām tik labā izskatā. Ļoti interesants plānojums ir vecajam Ventspils Tirgus laukumam, kurš tiek uzskatīts par vienu no senākajām vietām Ventspilī.

Piejūras parkā un etnogrāfiskajā muzejā, kurš atrodas zem klajas debess, var apskatīties zvejas laivas, enkurus, dzirnavas un daudz dažādu eksponātu. 1995. gadā pilsētā tika atklāts Olimpiskais centrs “Ventspils”. Olimpiskā centra teritorijā atrodas daudz haļļu – basketbola, ledus, stadioni, tenisa korti, peldēšanas baseins, skeitparks, boksa zāle, ūdens atrakciju parks.

Viena no ievērojamākajām Ventspils ir labi aprīkotā pludmale, kura pirmā Latvija ieguva zilo karogu, kurš demonstrē, ka pludmalē tiek ievērotas visas normas un ka pludmale atbilst visiem Eiropas savienības standartiem.

Uzmanību pelna arī luterāņu un pareizticīgo baznīcas, senais zvejnieku ciematiņš Staldzene, kura unikālā daba, nespēs atstāt vienaldzīgu nevienu cilvēku.

Ne visai sen Ventspilī it parādījies Amatnieku nams, tas atrodas Vecajā pilsētā , ēkā, kura kādreiz speciāli tika būvēta kā skolas ēka, kura tur atradās 18. un 19. gadsimtā, mazliet 20. gadsimta sākumā. Tāpēc, mūsdienu Amatnieku namā ir atjaunota skolas klase, tieši tāda pati, kāda tā izskatījās toreiz, cara laikos. Šajā skolā, no 14 – 16 gadiem ir mācījies Dainu tēvs – Krišjānis Barons.

Amatnieku namā var apskatīties kā strādā audēji, keramiķi, rokdarbnieces, var atbraukt ar ģimeni vai ar klasi uz mācību stundu pie kāda konkrēta meistara. Vēl, šeit jūs iepazīstinās ar ventiņu, Ventspils apkaimē dzīvojošo tautību, kultūras un sadzīves tradīcijām. Viņiem ir sava valoda, kura atšķiras no latviešu valodas un arī raksturs viņiem ir īpašs, kā arī nacionālais apģērbs. Viskuplākos svārkus, kādreiz ir nēsājušas tieši šī novada sievietes – katriem svārkiem bija vajadzīgi pieci metri auduma.

Pilsēta ir arī savi “Ventspils brīnumi”, tā, piemēram, cieti žāvētā plekste, jo daudzu gadu garumā, tā ir bijusi piekrastē dzīvojošo cilvēku galvenā barība. Tādas zivis varēja tikt uzglabātas ļoti ilgu laiku, pēc tam to aplēja ar verdošu ūdeni un ēda, vai arī vārīja no tās piena zupu. Mūsdienās, tādu tradicionālo ēdienu, jums neizdosies sameklēt.

Daudzi pilsētas vēsturiskie objekti ir atjaunoti un ir pieejami plašam apmeklētāju skaitam.

liepaja

Vēja pilsēta – Liepāja

Latvija ir skaista valsts ar skaistām, sakoptām pilsētām, novadiem, ciemiem. Ja vien ir vēlme, tad katru nedēļas nogali var apskatīt sev tīkamākās pilsētas.

Šoreiz apskatīsim piejūras pilsētu, kurā piedzimst vējš – Liepāja. Vēja pilsēta ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, kura atrodas starp Baltijas jūru un Liepājas ezeru. Baltijas jūru un Liepājas ezeru savieno Tirdzniecības kanāls. Liepājā atrodas vecākā elektriskā tramvaja līnija Baltijā. Liepāja ir viena no trim pilsētām Latvijā, kurā atrodas tramvaja līnija.

Liepāja ir tūrisma pilsēta, kurā ir iespēja gūt pozitīvas emocijas un atrast sev piemērotāko veidu kā atpūsties.

Liepājā ir plašākā pludmale valstī, kurā tiek rīkoti arī dažādi pasākumi. Viens no tiem ir grandiozais pludmales festivāls SUMMER SOUND. Ja vien ir vēlme baudīt dažāda mūzikas skaņas, tad jau laicīgi iegādājoties biļetes uz festivālu, vari saplānot savu atvaļinājumu un izbaudīt priekus pilnībā.

Jaunliepājā ir iespēja apmeklēt zinātkāres centru „Zili brīnumi”, kur ir iespēja ielūkoties fizikas pasaulē. Šeit būs interesanti gan pirmsskolas, gan skolas vecuma bērniem, gan pašiem pieaugušiem. Pašiem būs iespēja gūt pozitīvas emocijas, izmēģināt zilus brīnumus un vienkārši labi pavadīt laiku kopā ar ģimeni vai draugiem.

Tie, kuri vēlas piedzīvot spilgtākus iespaidus, ir vērts apmeklēt Karostu. Karosta ir ar vēsturisko mantojumu. Šī vieta piedāvā dažādas ekskursijas, kā arī iespēju palikt pa nakti, kā arī dažādas spēles labā kompānijā. Atliek atrast sev piemērotāko un doties atpakaļ pagātnē.

Netālu no Karostas ir iespēja „ieiet” jūrā. Apmeklē Ziemeļu molu, kurš ir 2 kilometru garš. Bruņojies ar pacietību, jo vajadzīgs laiks, lai tikt līdz galam, jo, aptuveni pusceļā, mols ir cietis no laika zoba. Taču tas ir tā vērts. Ja palaimējās, pa ceļam var redzēt dažādus jūras putnus, kā arī makšķerniekus, kuri cenšas izmakšķerēt butes. Pavēro, kā viņi to dara – tas ir interesanti.

Netālu no Ziemeļu mola, iespēja apskatīt Ziemeļu fortus. Šie forti ir kalpojuši kā Liepājas cietuma sastāvdaļas.

Ja vēlies izbaudīt daudz aktīvākas nodarbes, tad ir iespēja izmēģināt savus spēkus kabeļveikbordā. Ja nevēlies atrasties ūdenī, tad apmeklē Tarzānu šķēršļu trasi – apskati visu no augšas un pārvari savas bailes no augstuma.

Ja ir vēlme izbaudīt romantisku pastaigu, tad ir iespēja gūt smaržas baudu Rožu laukumā. Pagriezies uz visām pusēm- priekšā ir rozes. Rožu laukumu dēvē par Liepājas sirdi.

Ja tevi saista mūzika, it īpaši latviešu mūzika, tad obligāti jāiziet cauri Latvijas mūziķu slavas alejai. Iespējams tur būs iespēja ieraudzīt kāda tev mīļa dziedātāja plaukstas nospiedumu.

Turpinot mūzikas tēmu, apmeklē Liepājas himnas (Pilsētā, kurā piedzimst vējš) tēlu skulptūras. Dziesmas skulptūras atrodas Kūrmājas prospektā. Dziesma ir iemūžināta bronzas tēlos, taču tev ir lieliska iespēja to atdzīvināt un piešķirt tai dzīvīgumu. Ej un dziedi!

Promenāde un Dzintara pulkstenis. Apmeklējot promenādi vakaros un nakts stundās, pamanīsiet, ka šeit norit aktīva nakts dzīve. Promenādes malā ir dažādas iestādes, kur var jautri pavadīt laiku. No promenādes paveras skaists skats uz dažāda lieluma kuģīšiem un jahtām. Promenādē ir izvietota taktilā karte, kur var saskatīt ostu un apkārtējo izbūvi.
Liepājā labi pavadīto laiku simboliski skaita Dzintara pulkstenis. Pulkstenis veidots no aptuveni 50 litriem dzintara gabaliņu. Dzintarus saziedoja paši liepājnieki.

Liepājas ezers ir lagūna tipa ezers. Ezers veidojies, kad atkāpusies Baltijas jūra. Liepājas ezers ir nozīmīgs ūdens putnu ligzdošanai. Ligzdošanas periodā iespējams saskatīt vairākas Eiropā apdraudētās sugas. Gan ezers, gan apkārtējās pļavas ir dabas lieguma teritorijas. Pie ezera uzstādīti divi putnu vērošanas torņi.

Atrodi sev piemērotāko atpūtas veidu un izbaudi savu brīvo laiku ar ģimeni, draugiem vai arī vienatnē. Galvenais, lai viss izdodas un piemēroti laika apstākļi.