cesis

Viduslaiku pilsēta – Cēsis

Vidzemes augstienes ziemeļu daļā atrodas gleznainā pilsēta Cēsis. Vien no vecākajā pilsētām Latvijā. Šogad Cēsis nosvinēja 810 gadu jubileju. Attālums no Rīgas 90 kilometri. Agrākos laikos, Cēsis bija Hanzas pilsēta. Šai pilij ir biļešu maksa, bet tā ir lēta un nemaz envajag ņemt kredītus სწრაფი სესხი lai to nosegtu.

Cēsīs atrodas vairāki kultūrvēsturiski pieminekļi, kurus vērts apskatīt. Kā viens no galvenajiem apskates objektiem ir Ordeņa pils, kurā iespējams gūt senatnīgo „garšas” sajūtu. Gidi, kuri vada ekskursijas ir tērpušiem viduslaiku kalpu tērpos.

Turpat blakus ir uzcelta Jaunā pils. Pils celta vecās ordeņpils vārtu nocietinājuma vietā. Pilī ir iekārtots Cēsu Vēstures un mākslas muzejs.

Ja ir vēlme vienkārši baudīt lēnu braucienu, tad tas ir iespējams ar kuģīti „Kārlis”. Kuģītis izvadā apmeklētājus pa pils parka dīķi. Brauciena laikā, kuģīša kapteinis, stāsta aizraujošus stāstus par Cēsu vēsturiskajiem notikumiem.

Cēsīs atrodas viena no vecākajām gotiskajām mūra baznīcām Latvijā – Sv. Jāņa baznīca. Ja ir vēlme redzēt Cēsis no augšas, tad atliek uzkāpt baznīcas tornī. Interesanti ir tas, ka baznīcas slieksnis atrodas tik augstu virs jūras līmeņa, kā Rīgā Doma baznīcas gailis. Ir augstāk, vai ne?

Netālu no Cēsu centra, Gaujas senlejā, ir iespējams apmeklēt Svētavotu. No Svētavota alas iztek neaizsasltošs ūdens, kuru apmeklētājiem ir iespējams iepildīt pudelē un paņemt līdz uz māju. Katram tūristam ir iespēja izbaudīt nelielu rituālu, kurā var piepildīt savu karstāko vēlēšanos. Galvenais ir no sirds jātic. Svētavots ir izveidots kā neliels pastaigu parks, kurā var izbaudīt divvientulību, vai arī noorganizēt kāzas.

Rožu laukums. Šeit 13. gs. atradās tirgus laukums. Mūsdienās laukums ir kļuvis par galveno pulcēšanās vietu gan cēsiniekiem, gan pilsētas viesiem. Vasarā šeit ir iespēja izbaudīt strūklaku, kura nāk no zemes, taču ziemā, laukuma vidū, tiek ierīkota slidotava.

Tiem, kuri vēlas baudīt nesteidzīgu pēcpusdienu, jāapmeklē Maija parks. Parks ir īpaši piemērots atpūtai ar bērniem, jo ir izveidots rotaļu laukums. Vasarā šeit iespējams gūt rožu smaržu. Tās var apreibināt ik vienu. Vasarā šeit ir apgaismotas strūklakas. Īpašais šajā parkā ir – melnie gulbji. Varētu pat teikt, ka tie ir kā Cēsu simbols.

Ģimenēm ir lieliska iespēja apmeklēt zinātnes centru „Z(IN)OO”. Centrā ir iespēja iepazīties ar fizikas likumiem, izmēģināt tos un vērot, kā viss mainās. Aizraujoši, vai ne?
Tiem, kuri vēlas pabarot savu garīgo dvēseli, iesakām apmeklēt kādu koncertu vai izrādi jaunuzceltajā Cēsu koncertzālē. Šeit ir iespēja arī apmeklēt dažādas izstādes.

Tiem, kuri vēlas aktīvāk pavadīt savu laiku, ziemā ir iespējams apmeklēt Žagarkalnu, Ozolkalnu. Abos kompleksos ir pieejama inventāra noma, kā arī kafejnīcas, kurās ieturēt maltīti un iedzert karstus dzērienus pēc aktīvās atpūtas.

Pabraucot nedaudz ārpus Cēsu pilsētas robežām, var apskatīt lamas un kamieļus. Tas iespējams atpūtas kompleksā „Rakši”. Atpūtas komplekss ir izveidots pilnīgi brīvā dabā. Visos laika apstākļos ir iespējams apskatīt dažādus dzīvniekus, kā arī veikt izjādes ar kamieļiem un veikt pastaigas ar lamām. Tikai esiet uzmanīgi, atcerieties, dzīvnieki mēdz spļaut! Turpat ir kafejnīca, kurā iespējams nobaudīt pankūkas, kuras gatavotas no kamieļu piena. Ja ir vēlme pēc asākām izjūtām, tad iespējam izbaudīt braucienus ar kvadracikliem, gūt adrenalīnu peintbolā, braukt ar segvejiem, kā arī izbaudīt braucienus ar plostiem pa Gauju, kura tek turpat netālu.

Cēsis sevī ietver šarmu. Gan senās ēkas Rīgas ielas garumā, gan bruģētie ceļi. Katrs spēj atrast to, kas iepriecina. Galvenais ir meklēt un baudīt atrasto.

Raksts ar Zcredit palīdzību – swrafi sesxebi!

liepaja

Liepāja

Liepāja ir viena no lielākajām Latvijas ostas pilsētām, tā atrodas valsts dienvidrietumos, Baltijas jūras krastā un pieder pie Kurzemes vēsturiskajiem objektiem. Liepāja, iedzīvotāju skaitā ziņā, ir trešā lielākā valsts Latvijā – te dzīvo aptuveni 81763 iedzīvotāji, bet 1919. gadā Liepāja bija Latvijas galvaspilsēta. Pilsēta teritorija ir 60 kvadrātkilometri.

Liepāja ir muzikālo festivālu pilsēta, kā arī rekordu pilsēta, te atrodas vislielākās, nepārbūvētās mehāniskās ērģeles, vislielākais, no koka būvētais altāris Latvijā, visvecākais profesionālais teātris Latvijā un tieši šeit ir vissmalkākās un visbaltākās smiltis visā Baltijas jūras piekrastē. Bet pilsēta ir interesanta ne tikai ar jūru un skaisto pludmali, te ir ļoti daudz, ievērības cienīgu apskates vietu.

Rīgu un Liepāju savieno šoseja A9 , bet pa šoseju A11 , braucot garām dabas parkiem Bernati un Pape , var nokļūt Lietuvā. No pilsētas Grobiņa, kura atrodas Liepājai kaimiņos, atzarojas reģionālie ceļi P111 uz Ventspili, P112 uz Aizputi un P106 uz Priekuli.

Liepājas sabiedriskais transports sastāv no 20 autobusu maršrutiem un viena tramvaja maršruta. No Liepājas autoostas kursē autobusi uz Rīgu, Ventspili, Jelgavu, Kuldīgu, Talsiem un citām Latvijas pilsētām. Autobusu satiksmi nodrošina Liepājas autobusu parks. Blakus pilsētai atrodas Liepājas starptautiskā lidosta, bet mūsdienās no tā netiek veikti regulāri reģionālie reisi.

Liepājā un tās apkaimē, labprātīgi var kļūt par ieslodzīto cietumā, sākt nodarboties ar vindsērfingu, noklausīties leģendu par latviešu Ikaru, doties jūrā kopā ar zvejniekiem un sazvejot zivis. Liepājā dzīvojošie pārvērš par viesnīcām vecas mājas, laiž ūdenī kuģus un šuj elegantu sieviešu apakšveļu. Liepāju, bieži vien sauc par Latvijas muzikālo galvaspilsētu un pilsētu, kurā piedzimst vējš. Liepāja ir viena no pirmajam pilsētām Latvijā, kurā parādījās elektriskais tramvajs. Pilsētā joprojām turpina skanēt pasaulē lielākās mehāniskās ērģeles un pilsētā glabājas pasaulē pašas garākās krelles no dzintara.

Liepājā ir unikāls tūristu – kājāmgājēju maršruts pa pilsētu. Tas ved garām visām pilsētas ievērojamākajām vietām. Tūristiem orientēties palīdz notis, kuras ir uzzīmētas uz pilsētas trotuāra. Kopējais maršruta garums, no vienas nots līdz nākamajai notij un tā tālāk, līdz maršruta beigām, ir gandrīz 10.km. Šādu ekskursiju var veikt patstāvīgi un bez maksas.

Pašā Liepājas sirdī atrodas Rožu lauks. Kopš 18. gadsimta šeit atradās Jaunais tirgus, bet 1910. gadā, pilsētas vadība nolēma šajā vietā radīt dārzu zem klajas debess un audzēt tajā rozes. Laukumā tika iestādīts aptuveni 500 rožu krūmu. Pēc rekonstrukcijas, 2000. gadā pa dārza malām tika novietotas sadraudzības pilsētu emblēmas.

Svētās Trīsvienības katedrāles ērģeles ir vienas no pasaulē lielākajām mehāniskajām ērģelēm. Instruments, oficiāli tika nodots baznīcai jau 18. gadsimtā, bet 19. gadsimtā tika vairākas reizes pārbūvēts. Ērģelēm ir 131 reģistrs, četri manuāli un 7000 cauruļu. Sv. Trīsvienības katedrālē bieži notiek ērģeļu mūzikas koncerti un katru gadu septembrī – festivāls. Jāatzīmē, ka katedrāles interjers ir rotāts ar savdabīgiem gleznojumiem. Ja ir vēlēšanās, tad var uzkāpt arī katedrāles skatu tornī.

Piejūras parkā, kura platība ir vairāk par 50 hektāriem, aug vairāk nekā 140 dažādu koku un krūmu šķirņu. 20. gadsimta sākumā, ciemiņu ērtībām, tika uzbūvēta peldētava, sanatorija, greznas vasarnīcas, ierīkots tenisa laukums, uzbūvēta strūklaka. Mūsdienās, piejūras parks, ir lieliska vieta pastaigām. Parka teritorijā ir iekārtots bērnu laukums, skeitparks, stadions, tenisa laukums, vasaras dārzs, mini – golfs.

Liepājā atrodas pasaulē visgarākās dzintara krelles. Šī milzu rota ir 123 metrus gara un sver19,5 kilogramus. Krelles ir darinātas no dzintara gabaliņiem, kurus ir saziedojuši pilsētas iedzīvotāji. Šī dīvainā rota atrodas Amatnieku namā Kungu ielā, tur var ne tikai apskatīties, bet arī iegādāties tautas amatnieku darinātus suvenīrus un pavērot, kā viņi strādā.

daugavpils

Daugavpils

Daugavpils ir otrā, lielākā Latvijas pilsēta, godpilno pirmo vietu ieņem mūsu galvaspilsēta Rīga. Pilsētas teritorija aizņem aptuveni 72 kvadrātkilometrus un te dzīvo aptuveni 98 922 iedzīvotāju. Daugavpils atrodas valsts dienvidaustrumos, tās kultūrvēsturiskajā reģionā – Latgalē. Daugavpils atrodas Latvijas lielākās upes – Daugavas krastos, netālu no Lietuvas robežas un Baltkrievijas robežas.

Ar Rīgu (caur Jēkabpili, Aizkraukli un Ogri) Daugavpili savieno šoseja A6, kura tālāk aizvijas uz Baltkrieviju, bet no Lietuvas, caur Daugavpili iet šoseja A13, kura tālāk caur Rēzekni un Kārsavu aizvijas uz Krieviju.

Daugavpils centrā atrodas autoosta, no kuras kursē starptautiskie autobusu reisi gan uz Krieviju, gan uz Baltkrieviju, gan uz Rīgu un citām Latvijas un ārzemju pilsētām, kā arī reģionālie maršruti. Autobusu kustību pilsētas robežās un ārpus tās robežām nodrošina uzņēmums Daugavpils autobusu parks. Pilsētas sabiedriskais transports sastāv no aptuveni 20 autobusa maršrutiem, trīs tramvaja līnijām un maršruta taksometriem.

Netālu no pilsētas, atrodas vieta ar nosaukumu Lociki, tur atrodas reģionālais lidlauks, bet, diemžēl, šobrīd tur nenotiek nekādi regulāri reisi.

Visā Daugavpils pastāvēšanas laikā, tai ir bijuši vairāki nosaukumi – Dinaburga, Borisogļebska, Dvinska… šajā pilsētā ir piedzimuši tango karalis Oskars Stroks, mākslinieks – Marks Rotko un citas, ievērojamas personas. Mūsdienās tas ir visa reģiona darījumu un kultūras centrs, te atrodas Daugavpils teātris, kurš ir visiem pazīstams jau kopš 19. gadsimta. Daugavpilī notiek daudz populāru festivālu – janvārī te notiek koru un garīgās mūzikas festivāls, februārī – tradicionālais masku festivāls, aprīlī – džeza festivāls, pilsētas svētku svinēšana notiek jūnijā, bet septembrī šeit notiek kamermūzikas dienas. Pilsētā notiek vēl ļoti daudz dažādu koncertu un pasākumu, kurus šeit visus uzskatīt vienkārši nav iespējams.

Savdabīgs Daugavpils atpazīšanas objekts ir sešus kilometrus garais dambis, kura augstums ir deviņi metri , kurš ir uzbūvēts gar Daugavu un kurš pasargā pilsētu no palu ūdeņiem. Pilētai raksturīgais arhitektūras stils – ir klasicisms, to labi var vērot pilsētas centrālajā ielā – Rīgas ielā.

Slavenais cietoksnis, kuru mūsdienās vēl sauc par Dinaburgas cietoksni, kā arī par Daugavpils cietoksni, ir unikāls visas Eiropas mērogā, tas ir izcils arhitektūras piemineklis. Te, savā pirmatnējā izskatā ir saglabājušies aizsargvaļņi, atsevišķi nocietinājumi, un padomju laikā būvētās pazemes ejas. Unikālais arhitektūras piemineklis ir valsts īpašums. Ar laiku pilsēta cer, ka tam būs iespēja pārvērsties mūsdienīgā tūrisma un kultūras centrā.

Cietokšņa būvniecība ir uzsākta 18. gadsimta beigās, kad ar Jekaterinas II lēmumu 1772. gadā tika pievienots Krievijai. Tieši tāpat kā tagad, Daugavpils tiek uzskatīta par Eiropas Savienības austrumu robežas, tā arī cietoksnim vajadzēja kļūt par stipru robežas sargātāju, šis jautājums, īpaši aktuāls izrādījās cīnoties ar Napoleona armijas karavīriem. 1810. gadā tika noteikta cietokšņa būvēšanas vieta un uzzīmēts cietokšņa plāns. Varenās ēkas būvniecība tika iesaistīti 15 tūkstoši cilvēku.

1812. gadā, pēc asiņainām cīņām, franču armija ieņēma nepabeigto ēku uz pieciem mēnešiem. Pēc tam, celtniecība atkal turpinājās un 1833. gadā imperators Nikolajs II svētīja cietoksni. Par cietokšņa dzimšanas gadu tiek uzskatīts 1878. gads, kad tika pabeigti visi celtniecības darbi. Par lielu nožēlu, cietoksnis ātri pazaudēja savu nozīmi un jau 1897. gadā tas tika pārvērsts par noliktavām. 1920. – 1940. gadā šeit dislocējās Latvijas armijas karapulki, Lielās Tēvijas kara laikā fašisti cietoksni bija pārvērtuši par milzīgu koncentrācijas nometni “Štalagu – 340”, bet kopš 1948. gada līdz 1994. gadam šeit atradās Daugavpils augstākā mācību iestāde, kura gatavoja darbiniekus aviācijai. Cietokšņa teritorija bija slēgta, tāpēc daudzi vietējie iedzīvotāji, par to kaut ko uzzināt bija spējīgi kāzu laikā, kuras notika starp Daugavpils skaistulēm un karavīriem.

Tikai Daugavpilī, uz viena kalna, gandrīz blakus viena otrai, atrodas 4 konfesiju baznīcas. Vietējie iedzīvotāji šo vietu sauc par Baznīcas kalnu. Šeit mierīgi sadzīvo pareizticīgo , vecticībnieku, katoļu un luterāņu baznīcas un to draudzes.

2013. gadā Daugavpils cietoksnī tika atklāts Marko Polo vārdā nosauktais Mākslas centrs, kurš ir kļuvis par vienīgo vietu austrumu Eiropā, kur var iepazīties ar vispasaules slavenā mākslinieka oriģinālajiem darbiem. Visdārgākā, 20 gadsimta mākslinieka darbus, Daugavpils centram piedāvāja mākslinieka ģimenes locekļi.

venstpils

Ventspils

Ventspils ir ostas pilsēta, kura atrodas gandrīz 200 kilometru attālumā no Rīgas. Tā atrodas valsts ziemeļrietumu daļā, Kurzemes vēsturiskajā reģionā un Baltijas jūras krastā. Pilsētas teritorija ir aptuveni 55 kvadrātkilometri. 40% no šī teritorijas aizņem meži, parki un ūdenstilpnes. Iedzīvotāju skaita ziņā, Ventspils ir sestā, Latvijā lielākā pilsēta, 2013. gadā šeit dzīvoja aptuveni 40991 iedzīvotāju.

Venstpili ar Rīgu saista šoseja A10, kura iet cauri Talsiem un Tukumam. Ventspils sabiedriskais transports ir aptuveni 20 autobusu maršruti, kuri savieno visus pilsētas rajonus ar pilsētas centru. No autoostas kursē starppilsētu autobusi uz Rīgu, Jelgavu, Liepāju, Kuldīgu un citām reģionālajām pilsētām. Autobusu kustību nodrošina uzņēmums “Ventspils reiss”. Ventspilī ir arī lidosta, bet no tās netiek veikti regulāri reģionālie lidojumi.

Jūra pilsēta, sava augstskola, mūsdienīgi muzeji, koncertzāles, visiem pieejams datoru centrs, pašiem sava “gaismas pils”, slavenais “Užavas alus”, kā arī vienīgais Rakstnieku nams – tas viss ir Ventspilī. Ventspilī nekas nav jāslēpj aiz augstiem betona žogiem, ostas kanāls un kravas termināli atrodas paša pilsētas centrā. Vasarā, tūristus pa kanālu izvadā mazs ekskursiju kuģītis “Hercogs Jēkabs”.

Ventspils ir slavena ar savām govju skulptūrām, kuras tik ļoti patīk tūristiem. Govis Ventspilī ir kļuvušas par pilsētas simbolu un firmas zīmi. Pēc tam, kad 2002. gadā šeit notika slavenā Govju parāde, astoņas, apgleznotas brūnaļas palika pilsēta un vēl līdz šodienai rotā pilsētu ar savu klātbūtni. Vēl mazliet vēlāk, tam pievienojās govs –giganti, bet vēl vēlāk – jūras govju bars.

Viena no ievērojamākajām vietām ir Livonijas ordeņa pils, kura atrodas Ventas krastos jau vairāk par 800 gadiem. Tas ir visvecākais viduslaiku cietums Latvijā, kurš ir saglabājies līdz mūsdienām tik labā izskatā. Ļoti interesants plānojums ir vecajam Ventspils Tirgus laukumam, kurš tiek uzskatīts par vienu no senākajām vietām Ventspilī.

Piejūras parkā un etnogrāfiskajā muzejā, kurš atrodas zem klajas debess, var apskatīties zvejas laivas, enkurus, dzirnavas un daudz dažādu eksponātu. 1995. gadā pilsētā tika atklāts Olimpiskais centrs “Ventspils”. Olimpiskā centra teritorijā atrodas daudz haļļu – basketbola, ledus, stadioni, tenisa korti, peldēšanas baseins, skeitparks, boksa zāle, ūdens atrakciju parks.

Viena no ievērojamākajām Ventspils ir labi aprīkotā pludmale, kura pirmā Latvija ieguva zilo karogu, kurš demonstrē, ka pludmalē tiek ievērotas visas normas un ka pludmale atbilst visiem Eiropas savienības standartiem.

Uzmanību pelna arī luterāņu un pareizticīgo baznīcas, senais zvejnieku ciematiņš Staldzene, kura unikālā daba, nespēs atstāt vienaldzīgu nevienu cilvēku.

Ne visai sen Ventspilī it parādījies Amatnieku nams, tas atrodas Vecajā pilsētā , ēkā, kura kādreiz speciāli tika būvēta kā skolas ēka, kura tur atradās 18. un 19. gadsimtā, mazliet 20. gadsimta sākumā. Tāpēc, mūsdienu Amatnieku namā ir atjaunota skolas klase, tieši tāda pati, kāda tā izskatījās toreiz, cara laikos. Šajā skolā, no 14 – 16 gadiem ir mācījies Dainu tēvs – Krišjānis Barons.

Amatnieku namā var apskatīties kā strādā audēji, keramiķi, rokdarbnieces, var atbraukt ar ģimeni vai ar klasi uz mācību stundu pie kāda konkrēta meistara. Vēl, šeit jūs iepazīstinās ar ventiņu, Ventspils apkaimē dzīvojošo tautību, kultūras un sadzīves tradīcijām. Viņiem ir sava valoda, kura atšķiras no latviešu valodas un arī raksturs viņiem ir īpašs, kā arī nacionālais apģērbs. Viskuplākos svārkus, kādreiz ir nēsājušas tieši šī novada sievietes – katriem svārkiem bija vajadzīgi pieci metri auduma.

Pilsēta ir arī savi “Ventspils brīnumi”, tā, piemēram, cieti žāvētā plekste, jo daudzu gadu garumā, tā ir bijusi piekrastē dzīvojošo cilvēku galvenā barība. Tādas zivis varēja tikt uzglabātas ļoti ilgu laiku, pēc tam to aplēja ar verdošu ūdeni un ēda, vai arī vārīja no tās piena zupu. Mūsdienās, tādu tradicionālo ēdienu, jums neizdosies sameklēt.

Daudzi pilsētas vēsturiskie objekti ir atjaunoti un ir pieejami plašam apmeklētāju skaitam.

liepaja

Vēja pilsēta – Liepāja

Latvija ir skaista valsts ar skaistām, sakoptām pilsētām, novadiem, ciemiem. Ja vien ir vēlme, tad katru nedēļas nogali var apskatīt sev tīkamākās pilsētas.

Šoreiz apskatīsim piejūras pilsētu, kurā piedzimst vējš – Liepāja. Vēja pilsēta ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, kura atrodas starp Baltijas jūru un Liepājas ezeru. Baltijas jūru un Liepājas ezeru savieno Tirdzniecības kanāls. Liepājā atrodas vecākā elektriskā tramvaja līnija Baltijā. Liepāja ir viena no trim pilsētām Latvijā, kurā atrodas tramvaja līnija.

Liepāja ir tūrisma pilsēta, kurā ir iespēja gūt pozitīvas emocijas un atrast sev piemērotāko veidu kā atpūsties.

Liepājā ir plašākā pludmale valstī, kurā tiek rīkoti arī dažādi pasākumi. Viens no tiem ir grandiozais pludmales festivāls SUMMER SOUND. Ja vien ir vēlme baudīt dažāda mūzikas skaņas, tad jau laicīgi iegādājoties biļetes uz festivālu, vari saplānot savu atvaļinājumu un izbaudīt priekus pilnībā.

Jaunliepājā ir iespēja apmeklēt zinātkāres centru „Zili brīnumi”, kur ir iespēja ielūkoties fizikas pasaulē. Šeit būs interesanti gan pirmsskolas, gan skolas vecuma bērniem, gan pašiem pieaugušiem. Pašiem būs iespēja gūt pozitīvas emocijas, izmēģināt zilus brīnumus un vienkārši labi pavadīt laiku kopā ar ģimeni vai draugiem.

Tie, kuri vēlas piedzīvot spilgtākus iespaidus, ir vērts apmeklēt Karostu. Karosta ir ar vēsturisko mantojumu. Šī vieta piedāvā dažādas ekskursijas, kā arī iespēju palikt pa nakti, kā arī dažādas spēles labā kompānijā. Atliek atrast sev piemērotāko un doties atpakaļ pagātnē.

Netālu no Karostas ir iespēja „ieiet” jūrā. Apmeklē Ziemeļu molu, kurš ir 2 kilometru garš. Bruņojies ar pacietību, jo vajadzīgs laiks, lai tikt līdz galam, jo, aptuveni pusceļā, mols ir cietis no laika zoba. Taču tas ir tā vērts. Ja palaimējās, pa ceļam var redzēt dažādus jūras putnus, kā arī makšķerniekus, kuri cenšas izmakšķerēt butes. Pavēro, kā viņi to dara – tas ir interesanti.

Netālu no Ziemeļu mola, iespēja apskatīt Ziemeļu fortus. Šie forti ir kalpojuši kā Liepājas cietuma sastāvdaļas.

Ja vēlies izbaudīt daudz aktīvākas nodarbes, tad ir iespēja izmēģināt savus spēkus kabeļveikbordā. Ja nevēlies atrasties ūdenī, tad apmeklē Tarzānu šķēršļu trasi – apskati visu no augšas un pārvari savas bailes no augstuma.

Ja ir vēlme izbaudīt romantisku pastaigu, tad ir iespēja gūt smaržas baudu Rožu laukumā. Pagriezies uz visām pusēm- priekšā ir rozes. Rožu laukumu dēvē par Liepājas sirdi.

Ja tevi saista mūzika, it īpaši latviešu mūzika, tad obligāti jāiziet cauri Latvijas mūziķu slavas alejai. Iespējams tur būs iespēja ieraudzīt kāda tev mīļa dziedātāja plaukstas nospiedumu.

Turpinot mūzikas tēmu, apmeklē Liepājas himnas (Pilsētā, kurā piedzimst vējš) tēlu skulptūras. Dziesmas skulptūras atrodas Kūrmājas prospektā. Dziesma ir iemūžināta bronzas tēlos, taču tev ir lieliska iespēja to atdzīvināt un piešķirt tai dzīvīgumu. Ej un dziedi!

Promenāde un Dzintara pulkstenis. Apmeklējot promenādi vakaros un nakts stundās, pamanīsiet, ka šeit norit aktīva nakts dzīve. Promenādes malā ir dažādas iestādes, kur var jautri pavadīt laiku. No promenādes paveras skaists skats uz dažāda lieluma kuģīšiem un jahtām. Promenādē ir izvietota taktilā karte, kur var saskatīt ostu un apkārtējo izbūvi.
Liepājā labi pavadīto laiku simboliski skaita Dzintara pulkstenis. Pulkstenis veidots no aptuveni 50 litriem dzintara gabaliņu. Dzintarus saziedoja paši liepājnieki.

Liepājas ezers ir lagūna tipa ezers. Ezers veidojies, kad atkāpusies Baltijas jūra. Liepājas ezers ir nozīmīgs ūdens putnu ligzdošanai. Ligzdošanas periodā iespējams saskatīt vairākas Eiropā apdraudētās sugas. Gan ezers, gan apkārtējās pļavas ir dabas lieguma teritorijas. Pie ezera uzstādīti divi putnu vērošanas torņi.

Atrodi sev piemērotāko atpūtas veidu un izbaudi savu brīvo laiku ar ģimeni, draugiem vai arī vienatnē. Galvenais, lai viss izdodas un piemēroti laika apstākļi.